Veiksmi ēdināšanas apsaimniekošanā cieši jāsaista ar govs komforta ievērošanu. Grupējot govis, tiek panākta lopbarības ekonomija un īpaši pirktās lopbarības un tā ir paredzama kā piesietā, tā nepiesietā tipa kūtīs. Govju grupu skaits vienmēr būs saistīts ar ganāmpulka lielumu. Mazo teļu grupēšanās jāņem vērā to vecums un attīstība, to skaits grupā, bet 2 – 3 mēnešu vecumam tos tur individuālajos sprostos. Organizējot govju ganīšanu, piensaimniecības saskaras ar daudziem izaicinājumiem, piemēram, nelabvēlīgi laika apstākļi, kā organizēt spēkbarības izēdināšanu un ganību zālāju apsaimniekošana u.c., bet nav neiespējami atrast atbilstošāko risinājumu. Bez enerģijas un proteīna nodrošinātājiem govs ikdienas ēdienkartē ir rupjā lopbarībā (salmi, siens, skābbarība, skābsiens). Ja tiek sagatavota un izēdināta kvalitatīva rupjā lopbarība, tad iespējams samazināt gan spēkbarības, gan dažādu citu piedevu izmantošanu. Lai zinātu kāda ir šīs sagatavotās rupjās lopbarības kvalitāte, jāveic rupjās lopbarības analīzes. Katram konkrētam ražības līmenim un govs fizioloģiskajam stāvoklim nepieciešams savs barības vielu daudzums. Vai tas ir nosegts, vai kaut kā trūkst, cik daudz trūkst un kā to iespējams novērst, var uzzināt sastādot barības devas. Jāatceras, ka govju ēdināšana liela nozīme ir arī to apgādei ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni no kā ir atkarīga govju produktivitāte. Ūdens apsaimniekošanā svarīga ir tā pieejamība un daudzums.
Tu vari būt pirmais, kurš qui officia deserunt mollit anim id est laborum.