Intensīvi kultivēti kokaugu stādījumi ar baltalksni, melnalksni, bērzu un apsi mazauglīgās un auglīgās augsnēs

Informatīvie materiāli

Projekts “CO₂ piesaiste un SEG emisiju mazināšana meža apsaimniekošanā” analizē intensīvi stādītu lapu koku plantāciju efektivitāti CO₂ uzkrāšanā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Pētījums notiek ~14 ha platībā Aizkraukles novadā, apvienojot dažādu sugu stādījumus ar dažādu mēslojuma režīmu salīdzinošai analīzei.

4

2025/03/12

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs

Visi publicētie materiāli ir aizsargāti ar autortiesībām, tos ir aizliegts izmantot komerciāliem nolūkiem. Atsauce uz autoriem obligāta.

Latviešu valoda

31,9 MB

Mežsaimnieks

PDF

Projekta ietvaros stādīti intensīvi kultivēti koki – baltalkšņi, melnalkšņi, bērzi un apšu hibrīdi – uz mazauglīgām un auglīgām augsnēm Aizkraukles novadā (~14 ha). Augsnes raksturojums ietver velēnpodzolētas glejainas virsmas, akmeņainu mālainu struktūru un daļēju meliorācijas neefektivitāti. Vietējie apstākļi (neliels slīpums un vēlākas augsnes sasilšanas īpatnības) ietekmē stādījumu attīstību.
Stādījumi veidoti ar dažādiem attālumiem starp kokiem, daļēji kopjami manuāli, kas izraisīja rekomendācijas turpmāk izmantot plašākas rindstarpas, lai efektīvāk integrētu traktortehniku. Iemērījumi no 2021.–2023. gada rāda biomases pieaugumu dažādos mēslojuma variantos – visaugstākais apšu hibrīdiem, kas mēsloti ar notekūdeņu dūņām.
Projekts aplēš, ka 50 gadu laikā stādījumi spēj samazināt SEG emisijas vidēji par 12,6 t CO₂ekv./ha/gadā, ar potenciālu sasniegt 18 t CO₂, ja iesaistīta enerģētiskā izmantošana. Ilgtermiņā (120 gados) vidējais samazinājums būs ap 9,4 t CO₂ekv./ha/gadā. Plānots pēc 2 gadiem nozāģēt 80 % stādījumu un izmantot zemi lauksaimniecībā, saglabājot 20 % atvasajiem un neaizskartiem kokaugiem.