Projekta ietvaros stādīti intensīvi kultivēti koki – baltalkšņi, melnalkšņi, bērzi un apšu hibrīdi – uz mazauglīgām un auglīgām augsnēm Aizkraukles novadā (~14 ha). Augsnes raksturojums ietver velēnpodzolētas glejainas virsmas, akmeņainu mālainu struktūru un daļēju meliorācijas neefektivitāti. Vietējie apstākļi (neliels slīpums un vēlākas augsnes sasilšanas īpatnības) ietekmē stādījumu attīstību.
Stādījumi veidoti ar dažādiem attālumiem starp kokiem, daļēji kopjami manuāli, kas izraisīja rekomendācijas turpmāk izmantot plašākas rindstarpas, lai efektīvāk integrētu traktortehniku. Iemērījumi no 2021.–2023. gada rāda biomases pieaugumu dažādos mēslojuma variantos – visaugstākais apšu hibrīdiem, kas mēsloti ar notekūdeņu dūņām.
Projekts aplēš, ka 50 gadu laikā stādījumi spēj samazināt SEG emisijas vidēji par 12,6 t CO₂ekv./ha/gadā, ar potenciālu sasniegt 18 t CO₂, ja iesaistīta enerģētiskā izmantošana. Ilgtermiņā (120 gados) vidējais samazinājums būs ap 9,4 t CO₂ekv./ha/gadā. Plānots pēc 2 gadiem nozāģēt 80 % stādījumu un izmantot zemi lauksaimniecībā, saglabājot 20 % atvasajiem un neaizskartiem kokaugiem.
Tu vari būt pirmais, kurš qui officia deserunt mollit anim id est laborum.