Minerālmēslojuma izmantošana sauseņos un āreņos vidēja vecuma priežu audzēs

Informatīvie materiāli

Demonstrējuma objekts ierīkots, lai izvērtētu koksnes pelnu un slāpekļa minerālmēslojuma ietekmi uz vidēja vecuma priežu mežaudzes pieaugumu Dobeles novada Jaunbērzes pagastā. Pasākums īstenots projektā “CO₂ piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi meža apsaimniekošanā un ietekmes novērtēšanas sistēma”.

4

2025/03/12

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs

Visi publicētie materiāli ir aizsargāti ar autortiesībām, tos ir aizliegts izmantot komerciāliem nolūkiem. Atsauce uz autoriem obligāta.

Latviešu valoda

2,37 MB

Mežsaimnieks

PDF

Demonstrējuma objekts atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagasta 19. kvartāla 21. nogabalā, koordinātēs EPSG:3059 Y; X 295688, 468354. Platība ir 2,7 ha, un tajā aug mētru āreņa tipa priedes mežaudze ar vidējo krāju 327 m³/ha, koku augstumu 23,5 m un caurmēru 24,7 cm. Saskaņā ar vēsturiskajām kartēm, mežaudze šeit atjaunota 20. gadsimta 60. gadu sākumā ar dabisko atjaunošanos, un meliorācijas sistēmas izbūvētas tajā pašā laikā. Meža kopšana veikta 2012. gadā.
Augsni veido smilšaini glaciolimniskie nogulumi ar kūdras virskārtu līdz 20 cm biezumā, un pateicoties smilšainajam pamatmateriālam, nogabalā nav pārmitru ieplaku. Objektam iespējams piekļūt ar vieglo auto, braucot pa vietējās nozīmes ceļu (“Sievu ceļš”).
gada februārī 0,8 ha platībā izkliedēti koksnes pelni (3 t/ha), bet jūlijā – amonija nitrāts (150 kg 2017. gadā N/ha). Izkliedēšana veikta ar speciāli pielāgotu tehniku AS “Latvijas valsts meži” finansēta pētījuma ietvaros.
Analīzēs secināts, ka krājas pieauguma samazinājums kontroles parauglaukumos trīs gadu laikā pēc mēslošanas bija vidēji 7%, savukārt mēslotajās platībās pieaugums bija par 25% lielāks, kas kopumā nozīmē 32% pozitīvu efektu no mēslojuma lietošanas. SEG emisiju samazinājums īstermiņā sasniedz 3,7 t CO₂ ekv. ha⁻¹ gadā, ilgtermiņā – 0,7 t CO₂ ekv. ha⁻¹ gadā, bet ar aizstāšanas efektu – līdz 1,7 t CO₂ ekv. ha⁻¹ gadā.
Plānots, ka, sasniedzot mērķa caurmēru, 10 gadu laikā notiks atjaunošanas cirte un mežaudzes atjaunošana ar priedi, atkārtoti izmantojot koksnes pelnus un amonija nitrātu. Uzsvērts, ka pirms atkārtotas mēslošanas būtu jāveic skuju analīzes.
Problēmas saistītas ar tehnikas pielāgošanu pelnu izkliedēšanai – nepieciešama pilnpiedziņas tehnika un iekrāvējs, kā arī pelnu kvalitāte – tie pirms izkliedēšanas jāsacietina ar ūdeni un jāsasmalcina. Atšķirībā no Somijas, Latvijā pelnu izkliedēšana ieteicama vasarā. Minerālmēslojuma izkliede tehniskas problēmas neradīja.