Māra Skrīvele savā sadarbībā ar augļkopjiem, veicot izmēģinājumus un novērojumus dažādos apstākļos Latvijā padomju un Atmodas sākuma laikā, kā arī citu valstu dārzos, rakstījusi daudz par iegūtajām atziņām dažādos izmēģinājumos un augļkopju dārzos. Visi iegūtie rezultāti ir bijuši vairāk vai mazāk noderīgi, devuši gan pozitīvas, gan negatīvas atziņas. Tomēr tikai tad, kad radās iespēja iepazīties ar mūsu priekšteču pieredzi, kā arī bija laiks domāt, salīdzināt un analizēt, iepriekš rakstītais ne viss vairs liekas derīgs. Sevišķi, kad radās iespēja iepazīties ar trīsdesmito gadu agronoma, dārzkopības instruktora Augusta Grīnberga rakstiem, un tikai pēdējos gados ar pļavu augu un augsnes pētnieces Ieviņas Stūrītes, kura strādā Norvēģijas ziemeļos, atziņām. To pašu varu teikt par I.Dimzas mūža beigās uzrakstītajiem memuāriem par agroķīmijas problēmām un ābeļu vainagu veidošanu. Viņu domas un atzinumi deva man drosmi izteikt jau pārliecinošāk savējās par augļu koku kopšanas savdabību un tās pamatotību.
Tu vari būt pirmais, kurš qui officia deserunt mollit anim id est laborum.