Minerālmēslojuma izmantošana sausieņos un ārieņos pieaugušā priežu audzē

Informatīvie materiāli

Projekts vērsts uz minerālmēslojuma izmantošanas efektivitātes novērtēšanu pieaugušā priežu audzē Jelgavas novada Valgundes pagastā. Demonstrējuma objekts sniedz datus par mēslojuma ietekmi uz audzes pieaugumu un SEG emisiju samazinājumu.

2

2025/03/12

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs

Visi publicētie materiāli ir aizsargāti ar autortiesībām, tos ir aizliegts izmantot komerciāliem nolūkiem. Atsauce uz autoriem obligāta.

Latviešu valoda

6.99 MB

Mežsaimnieks

PDF

Demonstrējuma objekts atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 4. kvartāla 25. nogabalā, ar platību 2,2 ha. Objekts ir reģistrēts Meža valsts reģistrā, tā koordinātas ir EPSG:3059 Y; X 288562, 483381. Pieejams ar vieglo automašīnu, braucot no Vītoliņiem, un tuvākā šoseja ir P99.
Priedes audze atjaunota 1939. gadā, augsnes tips ir podzolaugsne, ar glaciolimiskajiem smilšainajiem nogulumiem kā pamatmateriālu. Reljefs ir līdzens ar optimālu dabiski drenētu mitruma režīmu. Apkārtnē dominē priedes, egles un bērza mistraudzes, un meža tips ir damaksnis.
Platība ir bijusi meža zeme kopš 1939. gada, kad tā tika izstrādāta kailcirtē. Pēdējā kopšanas cirte veikta 2017. gadā, un minerālmēslojums tika izkliedēts tūlīt pēc tās, izmantojot lauksaimniecības traktoru ar minerālmēslu izkliedētāju. Slāpekļa mēslojums bija 440 kg NH₄NO₃ uz hektāru.
Taksācijas dati 2017. un 2020. gadā rāda, ka audzes šķērslaukums 2017. gadā bija 33 m²/ha, bet krāja sasniedza 425 m³/ha. Trīs gadu laikā pēc mēslojuma izkliedes tika novērots krājas papildpieaugums mēslotajos laukumos vidēji par 38%, kas atbilst apmēram 18 m³/ha gadā.
Prognozētais SEG emisiju samazinājums 50 gadu laikā pēc pasākuma īstenošanas ir vidēji 1,9 tonnas CO₂ ekvivalenta uz hektāru gadā, 120 gadu periodā – aptuveni 1,4 tonnas CO₂ ekv./ha gadā. Papildus, izmantojot koksni enerģētikā, emisiju samazinājums palielinās līdz 1,4 tonnām CO₂ ekv./ha gadā. Faktiskā CO₂ piesaiste dzīvo koku biomasā trīs gadu laikā pēc mēslošanas bija daudz lielāka – 23,8 tonnas CO₂ uz hektāru.
Nākotnē plānots veikt galveno cirti pēc mērķa caurmēra sasniegšanas un atjaunot platību ar priedi. Kā ieteikums nākotnei minēts, ka mēslojumu vajadzētu izkliedēt agrāk pavasarī, lai nodrošinātu papildus krājas pieaugumu jau mēslošanas gadā. Tāpat noderīga būtu skuju paraugu analīze, lai izvērtētu barības vielu saturu un nepieciešamību pēc papildu fosfora mēslojuma.
Mēslojums tika izkliedēts pa tehnoloģiskajiem koridoriem, kas izveidoti kopšanas cirtes laikā, ar 20 metru attālumu starp tiem. Kontroles platība, kur mēslojums netika izmantots, tika atstāta blakus.