Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota

Grāmata

Grāmata "Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota" Rubenē driķēts (drukāts) 1795.gadā, izstrādāta “Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. –2020. gadam” līdzfinansēta projekta “Livonijas kulinārajā mantojumā balstīta tūrisma produkta izveide un popularizēšana” (“Livonijas kulinārais ceļš”) ietvaros. Izdevējs: Vidzemes plānošanas reģions, 2018. Pavārgrāmata bija paredzēta galvenokārt muižu pavāriem un pavārēm, lai atvieglotu ikdienas darbu un aizstātu mutiskas pavēles ar rakstītām receptēm latviešu valodā. Tajā apkopotas zupu, gaļas, zivju, dārzeņu, cepešu, pastēšu un saldo ēdienu receptes, kas atspoguļo 18. gadsimta beigu Eiropas augstmaņu virtuves ietekmi Livonijā. Izdevums izgaismo arī kultūru mijiedarbību – vācu, franču un vietējo kulināro tradīciju saplūsmi. Grāmata ir nozīmīgs avots gan kulinārā mantojuma, gan latviešu valodas un kultūras vēstures izpētē. Grāmatā ir svešo un seno vārdu skaidrojums.

149

2018/11/22

Vidzemes plānošanas reģions, 2018

Visas tiesības aizsargātas, pārpublicēšana vai pavairošana nav atļauta bez Vidzemes plānošanas reģiona rakstiskas piekrišanas.

Latviešu valoda

PDF

“Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota“, Rubenē driķēts  (drukāts) 1795. gadā. Šis izdevums ir veltīts “Tā pirmā pavāru grāmata” (1795) – pirmajai latviešu valodā tapušajai pavārgrāmatai, ko sastādījis Rubenes mācītājs Kristofs Harders. Grāmata ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūrvēsturē, jo tā iezīmē pavērsienu latviešu laicīgajā rakstniecībā un apliecina latviešu valodas izmantošanu jaunā, līdz tam neapgūtā žanrā – kulinārijā. Izdevumā analizēta Hardera loma Vidzemes apgaismības kustībā, viņa darbība grāmatniecībā, valodniecībā un folkloras pētniecībā, kā arī pavārgrāmatas tapšanas sociālais un kultūras konteksts.

Pavārgrāmata bija paredzēta galvenokārt muižu pavāriem un pavārēm, lai atvieglotu ikdienas darbu un aizstātu mutiskas pavēles ar rakstītām receptēm latviešu valodā. Tajā apkopotas zupu, gaļas, zivju, dārzeņu, cepešu, pastēšu un saldo ēdienu receptes, kas atspoguļo 18. gadsimta beigu Eiropas augstmaņu virtuves ietekmi Livonijā. Izdevums izgaismo arī kultūru mijiedarbību – vācu, franču un vietējo kulināro tradīciju saplūsmi. Grāmata ir nozīmīgs avots gan kulinārā mantojuma, gan latviešu valodas un kultūras vēstures izpētē.